Sveiki, Ainār Irbe!
Maza būdama dzīvoju mājā "Gaitnieki"!
Ja atmiņa mani neviļ, tā bija vienstāvu māja, zaļā krāsā.
Izejot no māja, pa kreisai rokai bija vasaras māja, izejot taisni no zaļās mājas bija kūts un šķūnis. Savukārt pa labai rokai, izejot no mājas bija ogulāji un plaši meži...
Bija ļoti skaista vieta.
Vai pareizi visu atceros?
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa
Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas
tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku,
kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m.
Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs
1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā
apm. Ls 78.000,—.
(1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa
Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas
tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku,
kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m.
Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs
1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā
apm. Ls 78.000,—.
(1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa
Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas
tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku,
kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m.
Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs
1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā
apm. Ls 78.000,—.
(1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa
Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas
tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku,
kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m.
Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs
1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā
apm. Ls 78.000,—.
(1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa
Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas
tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku,
kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m.
Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs
1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā
apm. Ls 78.000,—.
(1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Salas, saukta arī Baznīcas ezera, līcis, šobrīd Madonas pilsētas teritorijā, Aizmugurē nojaušama Lazdonas pareizticīgo baznīca, no tās pa labi izdegusī kādreizējā pareizticīgo draudzes skola, kuru sāka tjaunot 1926.gadā. 1020.gadu pirmā puse.
Jānis Purbērziņš - dzimis JĀNIS JULIUS PURBĒRZIŅŠ Burtnieku draudzes, Rencēnu pagasta, Blimē 1912.gada 2.decembrī. Tēvs galdnieks Julius Purbērziņš, māte Kristīne Matilde (dzimusi Gulbis)
Tie nav Pētera I apartamenti. Šī ēka atradās 11. Novembra krastmalā 31, pie Mārstaļu ielas. 1941. gadā izdega, pēcāk nojaukta. Šeit ēka redzama attēla kreisajā pusē: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/30011/
Jūlija (Jūla) Vītiņa (arī dzimusi Vītiņa) dzimusi 1860.gada 25.septembrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs). Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu muižas Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu muižas Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī.
Dzejnieces Austras Skujiņas(1909-1932) senči ienākuši no Mazsalacas draudzes Alojas draudzes Stakenberģu muižā 1795.gadā. Dzejnieces vectēva tēvs Ansis(*1894) kalpojis Krogzemjos (Krogusvieta) 1826.gadā. Tur pieņēmuši uzvārdu Skujiņš (Skujen). Austras Skujiņas tēvs Gusts Skujiņš (1870-1924) un viņa trīs brāļi un divas māsas - visi dzimuši Alojas Stakenberģu muižā.
*** Alojas Stakenberģu Krogzemji (vēlāk Veckrogzemji)- dzimšanas vieta divu dzejnieku dzimtu uzvārdiem. Krogzems - dzejnieka Ausekļa (Miķelis Krogzemis) (1850-1879) un Skujiņš - dzejnieces Austras Skujiņas dzimtām.
Citas atpazītās personas: Kārlis Sproģis, Emma Rācenis (dz. Upenieks), Arvīds Fricis Rācenis, Mirdza Rācene (vēlāk Čevere), Elza Upeniece (dz. Kalniņa), Dzidra Upeniece (vēlāk Mālniece), Ernsts Kalniņš, Georgs Jānis Kalniņš, Olga Kalniņa, Jānis Mārtiņš Upenieks.
Pasākums: Jāņa Mārtiņa Upenieka kristības (dzimis 1934. g.)
*** Stakenbergu pagasta 3 gadīgās skolas skolas skolotājs FRICIS KRAUKLIS (1857-1906)
Dzimis 1857.gada 15.septembrī Alojas dr. “Kaķīšos”
Tēvs Jekabs Krauklis un mate Sappe L.
Stakenbergu skolā strādājis 28 gadus no 1878.g. - 1906. gada 10.decembrim.
Pagasta sabiedrisks darbinieks.
Miris Stakenbergu skolā 1906.gada 10.decembrī 49g. 2,5 mēn. vecumā
Apglabāts Alojas kapos 17.decembrī 1906.gadā.
*** Latvija (dienas avīze), Nr.260 (22.12.1906)
No Alojas.
Svētdien, 17. decembrī apglabāja ātrā nāvē mirušo Stakenberģu pagasta skolas skolotāju Kraukli, kas sabija amatä 28 gadus un kuram lieli nopelni nevien skolā, bet arī sabiedriskā sadzīvē. Nelaiķi pavadīja liels cienītāju pulks un apkārtnes skolotāju koris nodziedāja vairākas sēru dziesmas. Nelaiķa kapu pušķoja košiem vainagiem vairākas vietējās biedrības un privātas personas.
*** 1907./8. Stakenberģu pagasta skolā strādā skolotājs Eduards Buliņš dzimis 1886.g. 18.marta Vidzemē.
*** No 1908.g. līdz 1921.gadam Stābeģu skolas pārzinis ir sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Labdien! Šī nav Garanskas jeb Grāvenheides muiža, bet Zēlustes muiža, kas atrodas Mazā Juglas ielā 45, un uz forogrāfijas aizmugurējās puses tā arī rakstīts - “Zēlustes”. Izlabojiet, lūdzu! Cieņā, Sintija Oše.
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
1929.gada vasarā Akciju sabiedrībā "Pollock & Co" Rīgā sagatavots projekts J.Rihtera Raunas pienotavas krejošanas punkta ierīkošanai Dzērbenes Apšukrogā (ziņas no LVVA 6343.fonda 14.apr. 192.lietas)
Sveiki, Ainār Irbe! Maza būdama dzīvoju mājā "Gaitnieki"! Ja atmiņa mani neviļ, tā bija vienstāvu māja, zaļā krāsā. Izejot no māja, pa kreisai rokai bija vasaras māja, izejot taisni no zaļās mājas bija kūts un šķūnis. Savukārt pa labai rokai, izejot no mājas bija ogulāji un plaši meži... Bija ļoti skaista vieta. Vai pareizi visu atceros?
Labojums- Roberts Liepiņš labajā malā
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku, kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m. Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs 1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā apm. Ls 78.000,—. (1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku, kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m. Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs 1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā apm. Ls 78.000,—. (1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku, kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m. Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs 1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā apm. Ls 78.000,—. (1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku, kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m. Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs 1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā apm. Ls 78.000,—. (1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Nepieciešams labojums tekstā - Roberts ir iespējamais darbu vadītajs, Gunārs viņa dēls
Dzelzsbetona tilts pār Rūju uz I šķ. ceļa Valmiera-Rūjiena pie Jeru pagasta nama (Lauvas tilts). Tilts izveidots ar vienu dzelzsbetona loku, kura aila 27,00 m. Tilta kopgarums 42,00 m. Brauktuves platums 6,00 m, un ietves abās pusēs 1,25 m. Tilts kopā ar zemes darbiem izmaksā apm. Ls 78.000,—. (1938.05.01 Ceļš un Satiksme laikrakstā)
Ceļš no Drabešu muižas uz Cēsīm. Kreisajā pusē kādreizējais Āža krogs iepretīm Āraišu baznīcai. Ēka labajā pusē - Kavente, kādreizējā nabagmāja.
Salas, saukta arī Baznīcas ezera, līcis, šobrīd Madonas pilsētas teritorijā, Aizmugurē nojaušama Lazdonas pareizticīgo baznīca, no tās pa labi izdegusī kādreizējā pareizticīgo draudzes skola, kuru sāka tjaunot 1926.gadā. 1020.gadu pirmā puse.
ŠO FOTOGRĀFIJU LŪDZU DZĒST!
ŠO LŪDZU DZĒST!
Jānis Purbērziņš - dzimis JĀNIS JULIUS PURBĒRZIŅŠ Burtnieku draudzes, Rencēnu pagasta, Blimē 1912.gada 2.decembrī. Tēvs galdnieks Julius Purbērziņš, māte Kristīne Matilde (dzimusi Gulbis)
Tie nav Pētera I apartamenti. Šī ēka atradās 11. Novembra krastmalā 31, pie Mārstaļu ielas. 1941. gadā izdega, pēcāk nojaukta. Šeit ēka redzama attēla kreisajā pusē: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/30011/
Jūlija (Jūla) Vītiņa (arī dzimusi Vītiņa) dzimusi 1860.gada 25.septembrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs). Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu muižas Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu muižas Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī.
Dzejnieces Austras Skujiņas(1909-1932) senči ienākuši no Mazsalacas draudzes Alojas draudzes Stakenberģu muižā 1795.gadā. Dzejnieces vectēva tēvs Ansis(*1894) kalpojis Krogzemjos (Krogusvieta) 1826.gadā. Tur pieņēmuši uzvārdu Skujiņš (Skujen). Austras Skujiņas tēvs Gusts Skujiņš (1870-1924) un viņa trīs brāļi un divas māsas - visi dzimuši Alojas Stakenberģu muižā. *** Alojas Stakenberģu Krogzemji (vēlāk Veckrogzemji)- dzimšanas vieta divu dzejnieku dzimtu uzvārdiem. Krogzems - dzejnieka Ausekļa (Miķelis Krogzemis) (1850-1879) un Skujiņš - dzejnieces Austras Skujiņas dzimtām.
Citas atpazītās personas: Kārlis Sproģis, Emma Rācenis (dz. Upenieks), Arvīds Fricis Rācenis, Mirdza Rācene (vēlāk Čevere), Elza Upeniece (dz. Kalniņa), Dzidra Upeniece (vēlāk Mālniece), Ernsts Kalniņš, Georgs Jānis Kalniņš, Olga Kalniņa, Jānis Mārtiņš Upenieks. Pasākums: Jāņa Mārtiņa Upenieka kristības (dzimis 1934. g.)
*** Stakenbergu pagasta 3 gadīgās skolas skolas skolotājs FRICIS KRAUKLIS (1857-1906) Dzimis 1857.gada 15.septembrī Alojas dr. “Kaķīšos” Tēvs Jekabs Krauklis un mate Sappe L. Stakenbergu skolā strādājis 28 gadus no 1878.g. - 1906. gada 10.decembrim. Pagasta sabiedrisks darbinieks. Miris Stakenbergu skolā 1906.gada 10.decembrī 49g. 2,5 mēn. vecumā Apglabāts Alojas kapos 17.decembrī 1906.gadā. *** Latvija (dienas avīze), Nr.260 (22.12.1906) No Alojas. Svētdien, 17. decembrī apglabāja ātrā nāvē mirušo Stakenberģu pagasta skolas skolotāju Kraukli, kas sabija amatä 28 gadus un kuram lieli nopelni nevien skolā, bet arī sabiedriskā sadzīvē. Nelaiķi pavadīja liels cienītāju pulks un apkārtnes skolotāju koris nodziedāja vairākas sēru dziesmas. Nelaiķa kapu pušķoja košiem vainagiem vairākas vietējās biedrības un privātas personas. *** 1907./8. Stakenberģu pagasta skolā strādā skolotājs Eduards Buliņš dzimis 1886.g. 18.marta Vidzemē. *** No 1908.g. līdz 1921.gadam Stābeģu skolas pārzinis ir sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Labdien! Šī nav Garanskas jeb Grāvenheides muiža, bet Zēlustes muiža, kas atrodas Mazā Juglas ielā 45, un uz forogrāfijas aizmugurējās puses tā arī rakstīts - “Zēlustes”. Izlabojiet, lūdzu! Cieņā, Sintija Oše.
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
1929.gada vasarā Akciju sabiedrībā "Pollock & Co" Rīgā sagatavots projekts J.Rihtera Raunas pienotavas krejošanas punkta ierīkošanai Dzērbenes Apšukrogā (ziņas no LVVA 6343.fonda 14.apr. 192.lietas)
Vispār jau alternatīvais nosaukums ir Lindenberg nevis Lindenburg.